Azartspēļu vēsture

Azartspēles tiek uzskatītas par vienu no senākajiem izklaides veidiem un pastāv vairākas versijas par to, kad un kā tās īsti radušās. Azartspēļu būtība ir ieguldīt naudu kādā varbūtības vai laimes spēlē ar risku to pazaudēt, bet uzvaras gadījumā iegūt laimestu. Šo cilvēku vēlmi uzvarēt un iegūt lielākus līdzekļus, paļaujoties uz veiksmi, sauc par azartu.

Balstoties uz vēsturnieku atrastajām liecībām, tiek uzskatīts, ka ar azartspēlēm cilvēki nodarbojušies jau seno civilizāciju laikos. Piemēram, romieši rakstījuši stāstus par azartspēlēm, kur gan zemnieki, gan imperatori spēlēja ar spēļu kauliņiem. Tāpat arī saglabājušās piezīmes par spēļu un cīņu norisi, kā arī azartspēļu parādiem. Savukārt, Pompeju drupās atrasti paši spēļu kauliņi.

Tiek apgalvots, ka arī Senajā Ķīnā (aptuveni 3000 gadus pirms mūsu ēras) spēļu kauliņi tikuši izmantoti, galvenokārt, lai sadalītu valsts teritoriju. 100. gadā mūsu ērā šādi noskaidrot, kurai valstij piederēs Hisingas teritorija, nolēma arī Zviedrijas un Norvēģijas karaļi. Šis stāsts par to, kā valsts vadītāji karošanas un diplomātiskas vienošanās vietā problēmu atrisināja ar metamo kauliņu palīdzību, milzu popularitāti ieguvis visā pasaulē.

Vēstures fakti liecina, ka, savukārt, kārtis 9. gadsimtā radušās Ķīnā. Tas tiek saistīts ar faktu, ka Ķīnā tika izgudrots papīrs, kas, savukārt, noveda pie papīra naudas izmantošanas visā pasaulē. Vēlāk kārtis tika izplatītas  Āzijā, aizceļoja uz Ēģipti un galu galā Eiropā nonāca tikai 14. gadsimtā, kad spēkā jau bija 52 kāršu kava, ko izmantojam arī mūsdienās.

17.gadsimtā Francijā tika radīta azartspēle, kas šobrīd ir viena no pasaules iecienītākajām kazino spēlēm – rulete. Rulete jeb mazais rats ļoti strauji savu popularitāti ieguva visā Eiropā un pēc kāda laika šķērsoja arī Atlantijas okeānu, kur zelta drudža laikā kļuva par vienu no amerikāņu iecienītākajiem izklaides veidiem.

18. un 19. gadsimtā pasaulē radās arī tādas spēles kā Blekdžeks jeb acīte (Blackjack) un pokers, kas gan Eiropā, gan Amerikā kļuva par neatņemamu izklaides dzīves sastāvdaļu.

Tikai 19.gs. beigās Ņujorkā tika izgudrots pats pirmais spēļu automāts, kurš, kā jau mēs esam pieraduši redzēt mūsdienās, sastāvēja no simbolu ruļļiem, kuri griezās automātā, ievietojot naudu un pavelkot sviru. Taču atšķirībā no mūsdienām, kur šobrīd griežas dažnedažādākie attēli, pirmajos spēļu automātos griezās īstas spēļu kārtis. Pirmajam spēļu automātam nebija izmaksas mehānisma, tāpēc laimestus jeb balvas varēja saņemt tikai pie bāra, piemēram, bezmaksas dzērienus vai cigārus.

20.gadsimtā spēļu automāti piedzīvoja vairākus ievērojamus attīstības posmus. Lai samazinātu izgatavošanas izmaksas un padarītu procesu vienkāršāku, sākotnējos metāla spēļu automātus nomainīja koka spēļu automāti, kas mazināja arī lielo troksni, ko radīja monētu šķindēšana un ruļļa griešanās. Gadu gaitā spēļu automātiem tika pievienotas krāsas un dažādu tēmu spēles, kas piesaistīja arī sieviešu uzmanību un kļuva par lielisku laika kavēkli.

Ievērojamākais spēļu automātu attīstības posms norisinājās 20.gs. 60. gados, kad mehāniskos automātus nomainīja elektromehāniskie, kas tika uzskatīti par daudz uzticamākiem un pavēra jaunas attīstības iespējas. Lai gan spēle darbojās pilnīgi elektroniski, sākotnēji vēl tika saglabāta svira, kuru gan drīz pēc tam nomainīja panelī izvietotas darbības pogas. Tikai pāris gadus vēlāk tika izgudrots video spēļu automāts ar pirmo 19 collu displeju, kas ātri vien ieguva plašu popularitāti.

Interneta uzplaukums 90. gadu vidū radīja pirmo tiešsaistes kazino attīstību, kur sākotnēji bija pieejamas tikai klasiskās kazino spēles, piemēram, rulete un Blackjack, taču pavisam drīz tām pievienojās teju visas sauszemes spēļu zālēs pieejamās spēļu automātu, kāršu un galda spēles. Pēdējo gadu laikā datorprogrammēšanas attīstība nojaukusi jebkādus spēļu radīšanas ierobežojumus, parādījušies jauni interesanti spēļu veidi ar neparastu izkārtojumu un struktūru, kas piesaista arvien jaunus spēlētājus.